Zane Eniņa, ReTV Gandrīz pusmiljards eiro – tāda ir summa, ko valstij parādā alimentu nemaksātāji. Šo naudu vecāku vietā no valsts budžeta samaksājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds. Kā tam veicas vai neveicas ar naudas atgūšanu no parādniekiem?
Savukārt vecāku strīdu dēļ cieš bērni. “Es kā tiesu izpildītāja aicinu atmest emocijas. Gadās tā, ka beidzot uz saziņu nāk parādnieks, uzturlīdzekļu nemaksātājs. Viņš saprot, ka ir jāmaksā un grib par kaut ko vienoties, jautājumus sakārtot.
Viņas meita ir viena no vairāk nekā thirty tūkstošiem bērnu Latvijā, kuriem viens no vecākiem nemaksā alimentus.
Pasaulslavenais diriģents Andris Nelsons maijā uz Rīgu atvedīs Bostonas simfonisko orķestri un Šostakoviča mūziku
"Viņiem pašiem nekas here nepieder. guess viņiem ir šie īpašumi reģistrēti vai nu uz vecāku vai dzīvesbiedru, vai brāļu, māsu vārdiem," piebilda Rone.
SKAIDROJUMI: Uzturlīdzekļi (alimenti) 2024. gadā: pieaug minimālais apmērs; iespēja dzēst likumiskos parāda procentus
Iepriekš viņa ar meitu ir kopā braukusi uz darbu. Tomēr ir tādi darbi, kur bērnu līdzi nevar paņemt.
"Protams, mēs meklējam tādu samērīgu risinājumu šajā situācijā, un lieta, pie kā mēs šobrīd strādājam, patiesībā pētām, vācam datus, lai saprastu, kāds risinājums izskatās no datu analīzes viedokļa.
"Tie uzturlīdzekļu nemaksātāji, kas pie manis griežas uz konsultācijām, viņiem tās finansiālās iespējas daudziem ir labas, wager aizmaskētas ar kaut kādām citām shēmām un citiem risinājumiem. Un viņus atbalsta citi cilvēki, viņus atbalsta tie ģimenes locekļi, draugi, radi, uz kuru vārda pārraksta, kuri zina, kuri tolerē.
"Attiecībā uz tiem, kuriem ir pārējie parādi, tad mūsu mērķis ir saprast, kāda veida parādi. Ja tie ir ātrie kredīti, tad mums ir jāmeklē risinājums, ka varbūt neizsniedzam uzturlīdzekļu parādniekiem ātros kredītus.
"Šobrīd ir grūti laiki un es sēžu un domāju, ko es varu izdarīt ar šo naudu priekš sava bērna. Jo šī nauda iet nevis mammai vai tētim, bet bērnam."
Piemēram, ja mēs zinām aptuveni, ka pusotrs tūkstotis no iesniedzējiem ir trūcīgi vai maznodrošināti, mēs diemžēl neredzam, kur ir tie iesniedzēji un par cik bērniem viņi saņem uzturlīdzekļus,” norādīja Ilgaža.
Papildus tam ar iedzīvotājiem jārunā par vairākiem jautājumiem. “maleā ieskatā, pirmkārt, tā ir izpratne par pienākumiem, par kaut kādas tiesiskās situācijas radītajām sekām un it sevišķi fonda klientu sakarā. Varbūt tā izpratne ne vienmēr ir tāda kā vispārpieņemta sabiedrībā.
Vai vēl ir klasisks stāsts – guy neļauj satikt bērnus, tāpēc es nemaksāju. Un mēdz būt arī otrādāk – viņš nemaksā, tāpēc es nedošu bērnus satikt. Šis emocionālais moments šajās lietās ir ļoti liels."